RTU profesors Viktors Mironovs saņem Pasaules Intelektuālā īpašumu organizācijas medaļu

Dr. hab. sc. ing. V. Mironovs ir RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta Pulvermateriālu zinātniskās laboratorijas vadītājs. Profesors ir autors 430 zinātniskajām publikācijām, tajā skaitā 10 monogrāfijām, 145 autorapliecībām par PSRS izgudrojumiem, 34 Latvijas patentiem un trim Eiropas patentiem. Viņa vadībā sagatavota un izdota triju sējumu četrvalodīgā (krievu-latviešu-vācu-angļu) būvmašīnu, metināšanas un mašīnu detaļu terminu ilustrētā vārdnīca (1983. g., 1985. g., 1988. g.). 1982. gadā V. Mironovs ieguva titulu Latvijas Republikas godātais izgudrotājs.

V. Mironovs nodarbojas arī ar ekoloģijas un vides aizsardzības jautājumiem. Kopā ar kolēģiem viņš ir izstrādājis feromagnētiskos sorbentus, lai varētu attīrīt ūdeni no dažādiem naftas produktiem, izveidojis elektromagnētisko elevatoru pulvermateriālu pārvietošanai, radījis perforētās tērauda lentes atkritumu efektīvas izmantošanas tehnoloģijas, jaunus materiālus un izstrādājumus no kompozītiem.

«Man ir patiess gandarījums par augsto novērtējumu. Vēlos pateikties par atbalstu un lielisko sadarbību saviem kolēģiem, visai Rīgas Tehniskās universitātes saimei, kā arī sadarbības partneriem no industrijas,» pauž V. Mironovs. «Patenta formula ir kā dzeja. Dažreiz tas piedzimst uzreiz, bet dažreiz pēc ilgām pārdomām,» viņš poētiski piebilst.

WIPO starptautiskais apbalvojums tiek piešķirts par būtisku ieguldījumu un inovatīvu darbību, veicot nozīmīgus pētījumus un radot izgudrojumus. To pasniedz personām, kurām ir (vai ir pieteikts) izgudrojuma patents vai derīgais modelis. Šo apbalvojumu ieviesa 1979. gadā, lai stimulētu radošu un inovatīvu darbību visā pasaulē un atzītu izgudrotāju ieguldījumu nacionālajā bagātībā un attīstībā. Kopš medaļas izveidošanas, tā tiek pasniegta jau 130 valstīs.

WIPO medaļu saņēmuši jau vairāki RTU zinātnieki, piemēram, 2019. gadā tā tika pasniegta RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas institūta vadošajam pētniekam Videvudam Ārijam Lapsam, bet 2020. gadā – Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktoram profesoram Valdim Kamparam.